Drukāt

Pamest darbu - labākais solis karjerā


Patiesība ir tāda, ka ļoti daudzi cilvēki strādā nemīlamos darbos un neizmanto savas spējas pilnvērtīgi, un paliek tajos ilgāk nekā vajadzētu, jo viņi kļuvuši pašpietiekami, samierinājušies ar situāciju, un baidās no pārmaiņām. Tas ietekmē vairāk nekā tikai profesionālo dzīves pusi. Katru dienu pavadot astoņas stundas vietā, kur nejūties labi, un darot darbu, kas tevi nepiepilda, nav iespējams šīs sajūtas atstāt tikai darbā. Nelaimīgi cilvēki nāk mājās un "aplipina" ģimenes ar savu neapmierinātību, no kā ir gandrīz neiespējami izvairīties. Var būt arī tā, ka tu ne gluži ienīsti savu darbu, taču ir kaut kas, ko tu darītu daudz labprātāk, vai arī vēlies ieņemt amatu, kas ļautu mazāk sēdēt uz vietas, vairāk satikties ar cilvēkiem vai vairāk strādāt ar rokām. Lai kurā no šiem gadījumiem tu atpazītu sevi, iespējams, ir darbs, kas ir piemērotāks tev, tāpēc te daži iemesli darbu patiešām pamest, un padomi, kā to izdarīt gudrāk.


LOJALITĀTEI IR SAVAS ROBEŽAS

Tu savā kompānijā strādā jau gadiem, varbūt pat šis bija tavs pirmais darbs pēc skolas absolvēšanas, un gadu gaitā tu esi kļuvis par uzņēmuma neatņemamu sastāvdaļu. Tas ir skaisti un romantiski, un tā, bet ir pienācis laiks izvērtēt, vai šīs ilgtermiņa attiecības nāk tev par labu. Vai tu bieži saņem finansiālu novērtējumu saviem panākumiem? Vai tu vispār esi saņēmis algas paaugstinājumu? Daudzi, it īpaši lielie, uzņēmumi, saprotot, ka darbinieks nekur nepazudīs un prom no viņiem neies, izmanto šo situāciju. Pastāv pat iespēja, ka viņi atteiksies tevi paaugstināt amatā, ar pamatojumu, ka tu esi lielisks speciālists un esi nepieciešams viņiem tieši tur, kur tu esi. 

 

Atceries, ka šis ir tavs darba devējs, nevis laulātais. Tev nav jājūtas vainīgam par to, ka vēlies aiziet, vai par to, ka meklē citas iespējas. Varbūt tu domā, ka esi neaizvietojams, un visi darbi un procesi būs pilnībā paralizēti, ja tu aiziesi. Tā reāli var notikt, taču tā ir viņu, nevis tava problēma. Ja tu tiešām esi tik svarīgs, viņi pieliktu vairāk pūļu, lai tevi paturētu. Tomēr, ja godīgi, ir ļoti daudz cilvēku, kas meklē darbu, un vadībai diez vai radīsies daudz problēmu, meklējot tev aizvietotāju.

 
 

TU NEKĻŪSTI JAUNĀKS

Ik uz soļa redzami piemēri, kad cilvēki absolvē universitāti, atrod pilnīgi nesaistītu darbu, lai kaut ko nopelnītu, un... tur arī paliek. Vēl ļaunāk, ja sešu vai septiņu gadu laikā viņi nav pat ieinteresēti pakāpties kādu amatu augstāk šajā pašā darbavietā tādēļ vien, ka nevēlas būt "piesieti" uzņēmumam. Ja tu kādu laiku neizmanto savas spējas un zināšanas, tās strauji sarūk. Vai vēl ļaunāk - tavas zināšanas novecos, ja tās neatjaunosi un nepielietosi! Darba devēji to lieliski pamana, un, ja vēlies savu nākotni saistīt ar to, ko darīji "kaut kad agrāk", tu sev nemaz nepalīdzi, turpinot gaidīt "īsto brīdi"!

 
 

Neatkarīgi un akadēmiski projekti bez bažām ir iekļaujami tavā CV, ja pašreizējā darbā tev trūkst ar tavu sapņu darbu saistītas pieredzes, bet tikai(!) tādā gadījumā, ja šī pieredze ir nesena - pieci gadi ir galējā robeža. Citādi tu riskē radīt par sevi iespaidu, ka tu guli uz lauriem un dzīvo pagātnē, nevis meklē jaunas iespējas. Ja kādu no savām spējām neesi izmantojis ilgāku laiku, atrodi veidu, kā to atkal atsākt, taču...

 

...ESI REĀLISTISKS!

Pamest darbu un sekot savam aicinājumam ir lieliski. Cita lieta ir pamest darbu, lai piepildītu sapni, kurš ne tuvu nav sasniedzams. Piemēram, ja tu esi datu ievades operators, un vēlies kļūt par lidmašīnas pilotu, bet nekad neesi lidojis... Padomā vēlreiz. Par laimi, ir citi veidi, kā gūt jaunu pieredzi, pat, ja jau ilgu laiku vairs nemācies. Ja vēlies kļūt par aktieri, pievienojies vietējai teātra grupai vai improvizācijas teātrim. Ja vēlies kļūt par IT speciālistu, iegūsti dažus sertifikātus (tas izdarāms, pat neatejot no datora), un sāc ar mazām "haltūrām". Protams, paies kāds laiks, līdz tava pieredze kļūs vērā ņemama, taču tas būs laiks arī saprast, vai tiešām vēlies to darīt.

 
 

PLĀNS "B"

Lai cik kārdinoši tas nebūtu, nekādā gadījumā neiebrāzies priekšnieka kabinetā ar atlūgumu, līdzko šāda ideja rodas. Aprunājies ar savu ģimeni, saplāno pāris reālistiskus mērķus īsam laika posmam: nosaki datumu tuvā nākotnē, no trim mēnešiem līdz gadam, kad tu tik tiešām atlūgumu iesniegsi, bez jebkādiem "ja", "bet", "varbūt"("ja nu man sāk maksāt vairāk"..). Izplāno, cik ilgs laiks tev būs nepieciešams, lai iegūtu nepieciešamos sertifikātus, pieredzi un atjaunotu savas prasmes. Tad izvēlies datumu pāris mēnešus vēlāk atlūguma iesniegšanai, un paliec pie tā.

 
 

Vēl viens padoms - sāc izsūtīt pieteikumus uz vēlamajām darba vietām aptuveni divus - trīs mēnešus pirms plānotā aiziešanas datuma. Daudzas kompānijas izsludina vakanci krietnu laiku iepriekš, pirms plānotās darbinieka pieņemšanas. Piesakies arī uz dažām pozīcijām, kurām, tavuprāt, tu neesi gluži piemērots - tu būsi patīkami pārsteigts, cik augstu tevi novērtē cilvēki, kuri tevi nepazīst.

 

 

 


Iesaki šo padomu citiem:
Twitter
Facebook
Draugiem.lv